Archive for the ‘Kompis’ Category
You are currently browsing the archives for the Kompis category.
1
Jūn
2010
Sāku testēt sava ietvara UI daļu
Yo!
Uzkodēju sava ietvara UI daļas pamatus. Jā, tagad šis zvērs māk ģenerēt HTML. Ir iespēja katrai klasei iestatīt savu globālo CSS un JS, ka arī darīt to katram konkrētam objektam. Pagaidām no HTML elementiem man ir <HTML>, <HEAD>, <BODY>, <DIV> un <STYLE> tagi. Pārējie vēl taps.
Šeit variet apskatīt nelielu piemēru.
Un te zemāk ir pats kods. No pirmā skatien izskatās garš, bet patiesībā vairāk nekā puse rindu aizņem atsevišķu elementu CSS. Manuprāt, CSS pievienošanas veids ir ērts un viegli saprotams, jo katram objektam ir savs CSS objekts, kurš arī glabā visu, kas saistīts ar izskatu un izvietojumu. Principā, tas pats arī ar JS notikumu apstrādātajiem. CSS un JS atribūti objektos ir to īpašības un pieejamas caur get/set. Tas pats ar pārējiem UI elementiem. Man ir doma JS objektu integrēt kopā ar jQuery. Ko Jūs domājat? Bet tad atkal vajadzēs domāt par automātisko JS ģenerēšanu. Read the rest of this entry »
26
Mai
2010
Another PHP MVC framework
Sveiki!
Tā kā es mājās nevaru normāli mācīties (to daru darbā), nolēmu veltīgi netērēt laiku un sākt bombīt kārtējo objektorientētu PHP ietvaru. Jau ir diezgan liels dažādu PHP ietvaru skaits, kurš tiecas uz bezgalību. Un kāpēc es no jauna izgudroju divriteni? Man ir sekojoši argumenti:
- Man patīk kodēt objektorientētu PHP
- Es negribu kārtējo RoR klonu uz PHP, ja nekļūdos, man ir dažas jaunas idejas, kuras radās, izstrādājot bak. darbu.
- Gribās radīt kaut-ko, kas maksimāli izmantos mantošanu, polimorfismu, get/set un citas patīkamas lietas, lai nevajadzētu sevi atkārtot
- Gribu zvēru, kurs pats ģenerē visu HTML (nākotnē arī SQL)
- Gribu ietvaru, kurš ir labi pārzināms un kuru varu pārveidot pēc savām domām
- Varbūt es izgudrošu visu laiku labāko divriteņa versiju?
Izstrādājot bak. darbu, paralēli slīpēju šī ietvara prototipu. Nu neteiktu, ka tas ir kaut-kas spīdošs, bet strādā. Un tagad rakstīšu kaut-ko līdzīgu, bet no nulles, kritiski apskatot katru pieejas punktu. Kad ietvars būs daudzmaz lietojams, noteikti publicēšu tā kodu zem GPL v3 iekš Google Code.
Pašlaik strādāju pie UI daļas. Precīzāk, pie HTML tagu dzinēja, JS un CSS konteineriem. Ideja ir sekojoša: katrs HTML tags būs atsevišķa klase. Līdz ar to šo klašu eksemplārus varēs likt vienu otrā, veidojot kokveidīgas struktūras. Objektu pievienošana būs caur get/set. Arī katram objektam caur to pašu get/set varēs bliezt CSS un JS. Katrai klasei varēs būt savs CSS, ko pēcnācēji varēs mantot un pārrakstīt. Droši vien tas pats attieksies arī uz JS.
Protams, tiks ieviests arī MVC šablons abstrakto klašu veidā, kurš būs maksimāli automatizēts (jā, jā iedvesmojos no Unisys AB Suite).
Vienīgais jautājums, kas mani pašlaik moka, ir izvēle starp HTML un XHTML? Ko jūs ieteiktu?
7
Mar
2010
Stulbumam nav robežu
Manu rakstu lasām šeit: http://www.xlab.lv/2010/03/06/stulbumam-nav-robezu/
2
Jan
2010
Aizdomājos par 64 bitu eksperimentiem
Šodien palasīju šo te rakstu, kur salīdzina 32 un 64 bitu Linux kodolu ātrdarbību. Tagad pilnīgi pāriet uz 64 bitu OS mani attur vienīgi laika trūkums un slinkums to pārinstalēt. :p Vislielāko iespaidu atstāja Apache Benchmark tests, kur uz 64 bitu kodola Apache Tīmekļa serveris darbojās apmēram 17 reizes ātrāk. Cik es sapratu, viņi tur testēja uz vienkāršas index.html lapeles. Bet kas būtu, ja šo 64 bitu verķi patestētu uz sarežģītākas PHP lapas ar dažiem MySQL vaicājumiem? Man acīs iedegās azarts. :p Cerams, ka tuvākajā laikā uz kādas kastes (darbā vai mājās) uzlikšu Bubuli 9.10 Server un Debian 5.0 un papētīšu kā tie strādās uz pilnas slodzes. Pirmajam ir jaunāks kodols (2.6.31). Mani interesē tieši kas noved pie tik liela Apache ātrdarbības pieauguma – paša Tīmekļa servera optimizācija uz 64 bitiem vai jaunās fīčas 2.6.31 kodolā.
P.S. Sveicu visus Jaunajā 2010 gadā! 
6
Aug
2009
Garāžā atradu veco laiku cietni :D
Pagājušonedēļ kopā ar Marinu bijām pie viņas ciemos Zilupē. Es esmu zinātkāras dabas cilvēks, tāpēc devos paložņāt pa viņās tēta garāžu. Tur bija atslēgas, skrūvgrieži, vecā Audi 100 detaļas, krāsainie metāllūžņi un visādi sīkumi. Kādā garāžas malā pamanīju kaut-ko spīdīgu un apaļu. Neticēju savām acīm – tas bija diezgan vecs un jau izjaukts 5,25″ cietais disks.
Seagate st-225