tintix blogs

Vai tiešām drīz būs kā filmā “Idiokrātija”?

Kuri ir noskatījušies šo filmu, mani labāk sapratīs.

Principā teorētiski ir domāts tā: jo vairāk centīsies gūt panākumus, būsi godīgs pret sevi un apkārtējiem, jo dzīve būs labāka. T.i. ja strādāsi, tad ēdīsi, ja kādam palīdzēsi, liktenis tev arī palīdzēs, ja savārīsi s*dus, tad dabūsi… Vārdu sakot, es šajā teorijā sāku šaubīties, jo šodien tā nedarbojās. Principā, vakar arī nedarbojās. Sesijas laikā gatavoties priekšmetiem, kurus var tā knapi rokām aptaustīt ir muļķīgi. Jau 7. sesiju kārtoju un saprotu, ka vislielākā varbūtība nokārtot sarežģītu priekšmetu ir tad, kad to dara uz dullo. Protams, gadās dažreiz izgāšanās, bet tas ir reti. Ja apkopotu mana kursa sesijas kārtošanas statistiku, tad sekmīgai nokārtošanai ir ciešāka korelācija ar tā saukto haļavu, nevis ar intensīvām mācībām. Ja Jurijs nebūtu lasījis rakstus par socioloģiju pirms ieskaites, tad viņš to nokārtotu vēl labāk – čoms bija tikai 1 lekcijā (varbūt arī nebija) un dabūja sekmīgu atzīmi. Citi, kuri līdzīgi apmeklēja lekcijas, dabūja labākas atzīmes nekā es, kau t es izlaidu tikai 1 lekciju darba dēļ. Vakar es AB Suite ieskaitē dabūju 8, kaut arī neko nezināju. Varbūt tiešām man nav vērts sev čakarēt galvu un sarežģītas lietas risināt kā pagadās? Būs vieglāk dzīvot?.. Mazāk stresa? Cūkām fermā arī labi: ēd un vairojas, nekādas matemātikas, strīdu un problēmu nav. Es tagad neko nesaprotu. Laikam tā smadzenes čakarēšana ar mūsdienu problēmām ir tā maksa, par kuru mēs, savas zinātkāres vadīti, varam iebāzt degunu jebkurā šīs dzīves stūrī un brīnīties. Jo cūkām fermā gan jau ir garlaicīgi…