Garāžā atradu veco laiku cietni :D
Pagājušonedēļ kopā ar Marinu bijām pie viņas ciemos Zilupē. Es esmu zinātkāras dabas cilvēks, tāpēc devos paložņāt pa viņās tēta garāžu. Tur bija atslēgas, skrūvgrieži, vecā Audi 100 detaļas, krāsainie metāllūžņi un visādi sīkumi. Kādā garāžas malā pamanīju kaut-ko spīdīgu un apaļu. Neticēju savām acīm – tas bija diezgan vecs un jau izjaukts 5,25″ cietais disks.
Izrādās, ka viens no Marinas brālēniem ilgu laiku nodarbojas ar datoriem un atdevis divus vairs nestrādājošus sistēmblokus tētim “utilizācijai”.
Cietņa vāks bija jau noskrūvēts, galviņas nolocītas, vadi izrauti. Bet es nedomāju, ka vēl kaut-kur redzēšu tādu muzeja eksponātu 5,25″ diametrā. Mūsdienu galddatoru cietņu izmēri ir 3,5″, bet laptopiem 2,5″-1,8″. Bet šis, 5,25″ liels eksponāts droši vien ir ļoti vecs.
Parakos googlē, un noskaidroju, ka šis modelis (Seagate st-225) tika ražots 90. gadu sākumā. Tam ir 26MB ietilpība, 3600 apgriezieni minūtē un 0,625MB/s liels datu pārraides ātrums. Droši vien priekš tiem laikiem tas bija pietiekoši.

Ļoti interesants ir cietā diska galviņas kustību mehānisms. Mūsdienu cietie diski galviņu kustina ar magnētiskā lauka palīdzību, bet 90. gados, no kuriem nāk šis cietnis, to darīja ar nelielu elektromotoru un plānu metāla lenti (skat. augšējo attēlu).
Vēl tajā pašā garāžā atradu nedaudz jaunāku 3,5″ Western Digital cietni ar 90MB ietilpību – bet tajā, manuprāt, nekā īpaša nav – uz tāda var uzlikt Damn Small Linux distributīvu vai win95






Tak šis ir tas cietnis, par kuru man stāstīji!
Iesaku uzlikt lightbox spraudni uz WP, tad bildītes te pat vērs ar smuku palielināšanas efektu